Tālrunis
+37069978978


E-pasts:

mpaslaugele@gmail.com

Lapas valodas:      Lietuviškai  English  По русски  Latviešu 
Preču grozs: Preču grozs ir tukšs.
Aptauja
Kā uzzinājāt par mums?
Rezultāti
Kristības

Kristības sakraments

 

Svētā kristība atbrīvo cilvēku no grēka un ļauj atdzimt kā Dieva bērnam, kurš tiek iekļauts Baznīcā. Bez kristības "neviens nevar ieiet Dieva valstībā". (Jņ. 3,5)

 

Noasa šķirstā Baznīca ir saskatījusi pirmtēlu pestīšanai caur kristību. Pateicoties šķirstam "nedaudzi, tas ir, astoņas dvēseles, tika izglābtas caur ūdeni". (1Pēt 3, 20) Visi, kas tiks kristīti un dzīvos saskaņā ar Dieva gribu, tiks izglābti t. i. pestīti. Kristību ir jāpieņem tikai vienu reizi dzīvē.

 

Kas var kristīt?

 

Kristīt var bīskaps, priesteris un diakons. Nepieciešamības gadījumā var kristīt ikviens cilvēks, pat nekristīts, kas māk to darīt un tam ir vajadzīgais nodoms. Katram kristietim ir pienākums zināt, kā ir jākristī. Kristīt vajag sekojoši: jāizsaka kristāmā vārds un uz viņa galvas ir jālej ūdens, vienlaicīgi izsakot vārdus: "Es tevi kristīju Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā."

 

Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus iestādīja šo sakramentu, uzdodot apustuļiem sūtību: "Ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā." (Mt 28, 19-20)

 

Kas var saņemt kristību?

 

Ikviens cilvēks, kas vēl nav kristīts - gan bērns, gan pieaugušais. Ja tiek kristīti tādi, kas jau ir sasnieguši prāta gadus, tad viņiem uz to īpaši jāsagatavojas, proti vispirms tiem jāiepazīstas ar ticības mācību un kristīgajiem pienākumiem, ir jātic tam, ko māca Baznīca un jānožēlo savi grēki. Kristību nav par vēlu saņemt arī vecumā.

 

Kādēļ arī mazi bērni ir jākristī?

 

Maza bērna kristīšanā īpaši skaidri izpaužas tas, ka Dievs savu žēlastību cilvēkam dod kā nepelnītu dāvanu.

 

Protams, ka uz katru cilvēku, ne vien uz bērnu ir attiecināma patiesība, ka Dievs pirmais mūs iemīlēja, ka ne mēs Viņu izvēlējām, bet Viņš mūs izvēlēja. Pieaugušais parasti izjūt, ka viņš pats meklē Dievu, bet līdzko Dievu atrod, sāk saprast, ka patiesība ir citādāka – Dievs pirmais viņu ir meklējis jau no paša pirmsākuma.

 

Kā labi vecāki gādā, lai bērnam būtu viss nepieciešamais viņa veselībai, augšanai, fiziskai un psihiskai attīstībai, tā viņi rūpējas, lai arī garīgajā jomā bērns varētu saņemt visu, kas viņam nepieciešams un paša Dieva paredzēts.

 

Bērns saņem kristību vienkārši tādēļ, ka viņš ir piedzimis un, ka viņam ir labi kristīgi vecāki, kas rūpējas par to, lai bērns tiktu atbrīvots no tumsas varas un ievests Dieva bērnu brīvības valstībā. Ja vecāki neļautu saviem bērniem saņemt kristību tūlīt pēc viņu dzimšanas, tad tie atņemtu viņiem nenovērtējamo žēlastību kļūt par Dieva bērniem.

 

Dievs mīl visus cilvēkus bez izņēmuma. Ja Viņš ar savu draudzības dāvanu nāk pie pieauguša cilvēka, tad tas to saņem apzināti – kā pieaugušais. Bet arī bērnam ir tiesības saņemt šo dāvanu, ko Dievs viņam dāvina kā bērnam.

 

Mazus bērnus kristot, mēs to darām aiz pārliecības, ka cilvēkam vispirms jābūt iedēstītam Baznīcas kopienā, lai vēlāk tas varētu stiprināties ticībā un pieaugt tajā. Graudu vispirms jāiemet zemē un tikai tad, esot uz šī pamata, tas var augt un nest augļus. Protams, ka graudu var izknābāt putni, jaunais asns var nokalst, to var izraut vai nepietiekoši aprūpēt. Bet no šīm negatīvajām iespējamībām taču nevar secināt, ka augam vispirms ir jāļauj izaugt (uz kāda pamata?) un tikai vēlāk to iedēstīt zemē.

 

Dievs pasauli ir iekārtojis tā, ka vislielākās, augstākās vērtības cilvēks vispirms saņem, bet tikai vēlāk, kad jau dotas, viņš izdara izvēli – pieņemt vai nepieņemt. Tādā veidā mums tika dota dzīvība, vecāku mīlestība, morāles principi. Bērns jau no agras bērnības mācīts mīlēt Tēviju un ievadīts tautas tradīcijās, nav tikai kandidāts uz latvietību, bet, kaut arī mazs, tomēr īsts latvietis. Neredzam šķēršļus, kādēļ kristīgo vecāku bērni jau no agras bērnības nedrīkstētu būt kristieši.

 

No kristības ūdens dzimst Dieva tauta, kas sniedzas pāri visām dabiskajām vai cilvēciskajām nāciju, kultūru, rasu un dzimumu robežām.

 

Ja ģimenē nav kristīti ne pieaugušie, ne bērni, tad vislabāk tos kristīt vienlaicīgi, jo tādejādi visa ģimene kļūst par Dieva bērniem. Kristīgo vecāku mīlestība un rūpes liek savus bērnus kristīt, lai viņi būtu iespējami agrāk Dieva bērni.

 

Īsi sakot, Evaņģēliskā gudrība vienmēr ir aktuāla: "Laidiet bērniņus un neliedziet viņiem nākt pie manis, jo tādiem pieder debesu valstība". (Mt. 19,12)

 

Kristot bērnu, vecāki uzņemas pienākumu rūpēties par bērna ticību, kas caur kristību tika ielikta viņa dvēselē. Bērns ir pilnvērtīgs cilvēks, bet nespējīgs un nevarīgs, tādēļ viņam viegli var nodarīt pāri un ievainot, it īpaši, nolaidīgi pildot vecāku pienākumus. Droši vien tādēļ Kungs Jēzus pret tiem, kas nodara pārestības bērniem, vērsās īpaši asi: "Bet kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic man, tam būtu labāk, ka viņam kaklā piesietu dzirnakmeni un nogremdētu jūras dziļumos". (Mt. 18,6)

 

Vai pamatota ir steiga kristīt bērnu iespējami ātrāk pēc piedzimšanas, baidoties, lai tas nenomirtu bez kristības?

 

Baznīca nekad nav apgalvojusi, ka nekristīts bērns nebūs pestīts. Toties vienmēr ir apgalvojusi, ka kristīts bērns, ja mirst, ir pestīts noteikti. Kristīts bērns ir piederīgs Baznīcai. To, vai nekristīts bērns ir Dieva tautas loceklis, zina vienīgi Dievs, toties nav šaubu, ka nekristīts bērns nav Baznīcai redzami piederīgs.

 

Tas ir pietiekošs iemesls, lai ar vislielāko centību rūpētos, lai neviens bērns, kam ir kristīgi vecāki, no šīs pasaules neaizietu nenokristīts.

 

Ticīgie bieži vien atliek savu bērnu kristības, jo viņiem nav skaidrs, kur kristības jāpiesaka, cik tas maksās, kā rīkoties ja nav krustvecāku?

 

Bērna kristīšanu ir jāpiesaka draudzes kancelejā vai pie priestera un jāvienojas par laiku, kad tas varēs notikt. Parasti kristību gadījumā ticīgie brīvprātīgi ziedo baznīcas uzturēšanai, bet pati kristība ir par velti un nekāda samaksa nedrīkst būt noteikta. Nepieļaujama ir situācija, ja līdzekļu trūkuma dēļ tiktu atlikta kristība. Lai kristības žēlastība bērnā varētu attīstīties, vecāki savam bērnam jau pirmajos dzīves gados māca pazīt Dievu un pakāpeniski gatavo viņu uz Svēto komūniju , kā arī citiem sakramentiem. Tāds ir arī krusttēva un krustmātes pienākums, kas paši ir katoļticīgi. Diemžēl ne vienmēr tādus krustvecākus var bērnam atrast, tomēr nespēja sameklēt krustvecākus nav par šķērsli bērna kristīšanai.

 

Kristība ne tikai šķīstī no visiem grēkiem, tā jaunkristīto dara arī par "jauno radību", par Dieva bērnu, par Svētā Gara templi. Viņš kļūst spējīgs ticēt Dievam, cerēt uz Viņu un mīlēt Viņu, dod spēju dzīvot un rīkoties Svētā Gara vadībā, kā arī ļauj viņam pieaugt labajā, pateicoties morālajiem tikumiem. Ar kristību bērnā ienāk Svētais Gars, viņu šķīstot, pārveidojot, dievišķojot, svaidot par pravieti, priesteri un karali. Kristietim kā pravietim ir jāsludina Evaņģēlijs ar vārdiem un darbiem, kā priesterim viņam jāveltī sava dzīve debesu Tēvam, kā karalim viņam ir jāvalda pār savu ķermeni, pār pasaules iestādījumiem un pār visu planētu, atļaujot Kristum caur viņu valdīt un izplatīt savu taisnības, mīlestības un miera valstību. Kristībā mēs saņemam dievišķo tikumu – ticības, cerības un mīlestības iedīgļus.

 

Kristība ir mūžīgās dzīves zīmogs. Ticīgais, kurš būs palicis uzticīgs savas kristības prasībām, varēs piedzīvot svētlaimīgo Dieva skatīšanu – ticības piepildījumu, cerot uz augšāmcelšanos.

______________________________________________________________________________

 

Kristības luterāņu baznīcā

 

Katrā draudzē, katrā konfesijā rituāli un prasības atšķiras, tāpēc pirmais solis, ja vēlaties kristīties vai kristīt bērnus ir saruna ar tās draudzes mācītāju, kurā nolemts organizēt kristības.

Rakstam konsultēja Rīgas Jēzus ev.lut. draudzes mācītājs Erberts Bikše, kurš informēja par pamatlietām, kas jāzina cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties kristību rituālā.

 

Kristību nozīme

Šķiet, ka katram no mums ir sava sajūta, sava motivācija un sava nepieciešamība pēc kristībām, taču saskaņā ar baznīcu, ar kristības sakramenta saņemšanu cilvēki tiek pietuvināti Kristus Baznīcai. Kristībās mēs saņemam grēku piedošanu, atpestīšanu no nāves un velna, un iegūstam mūžīgo svētlaimi kā jau Dr. Mārtiņš Luters pie kristību sakramenta to ir skaidrojis. Šīs dārgās dāvanas iegūst ikviens, kurš tiek kristīts, uzticoties Dieva dotajiem apsolījuma vārdiem, kurus atrodam Bībelē.

 

Formalitātes

Viss sākas ar sarunu pie draudzes mācītāja. Tā kā dažādās draudzēs prasības ir atšķirības, tad grūti definēt vienotu formalitāšu sarakstu. Mācītājs noteikti izskaidros visus nosacījumus, pastāstīs, kā notiks kristības, kādi dokumenti nepieciešami. Parasti ir nepieciešama bērna dzimšanas apliecība un dato par bērna vecākiem un krustvecākiem. Bet svarīgāka par visu ir vēlēšanās saņemt kristību sakramentu.

 

Lielākoties mācītāji izvirza noteikumu, ka kristot bērnu, viņa vecākiem un krustvecākiem ir jābūt kristītiem un iesvētītiem draudzes locekļiem. Kristīti visbiežāk tiek bērni (visbiežāk līdz 1 gada vecumam), taču arī pieaugušajiem, kuriem ir vēlēšanās, ir iespēja tapt kristītiem jebkurā vecumā.

 

Kristības parasti ir pa brīvu, ja vien ģimenei nav kādas specifiskas vēlmes par baznīcas rotāšanu vai citiem jautājumiem.

 

Apģērbs

Apģērbs nav izšķiroši svarīgs, lai saņemtu kristību un nepastāv ierobežojumi tā izvēlē. Katram cilvēkam ir sava izjūta par svinīgumu un kristībām. Taču kopš seniem laikiem ir tradīcija, ka kristāmais kristību dienā tērpjas baltās drānās. Baltais simbolizē to, ka cilvēks ar kristību no tumsas pāriet Kristus sniegtajā izglābšanas gaismā.

 

Krustvecāki

Krustvecāku izvēle ir bērna vecāku ziņā. Krustvecāku pienākums ir aizlūgt par bērnu, viņam augot. Savu iespēju robežās ir jāpiedalās bērna audzināšanā, jo īpaši kristīgajā audzināšanā. Krustvecākiem ar savu kristīgo dzīvi ir jāsniedz labs piemērs savam krustbērnam.

 

Atceraties, ka viens no solījumiem, kuru krustvecāki dod altāra priekšā, ir uzņemties arī praktisku aizgādniecību par bērnu, ja rastos tāda nepieciešamība, tādēļ ir ieteicams, ka krustvecāki ir ģimene, bet tas nav obligāts noteikums. Var būt arī tikai viens krustvecāks (to praktizē tad, ja tikai viens ir draudzes loceklis), var būt arī vairāk nekā divi.

_____________________________________________________________________________

 

Kristības Romas katoļu baznīcā

 

Gatavojoties kristībām, kristāmajam un tuviniekiem rodas virkne neskaidru jautājumu, jo parasti ir vēlme visu izdarīt atbilstoši baznīcas noteikumiem un pašu priekšstatiem par sirsnīgu pasākumu. Vislabāk, ja visus savus jautājumus varat uzdot izvēlētās draudzes mācītājam, kura atbildes noteikti būs visprecīzākās.

 

Kristību būtība

Šis ir ļoti plašs jautājums. Katehismā ir pieejams plašs apraksts par šo tēmu. Saskaņā ar Bībeli, kristība ir nepieciešama pestīšanai, un tā var tikt sniegta jebkuram, kurš atsakās no grēka un apliecina ticību. Mazuļi tiek kristīti vecāku ticībā, tāpēc ir svarīgi, lai arī vecāki būtu kristīti un dzīvotu saskaņā ar savu ticību. Šos jautājumus būtu jāpārrunā ar garīdznieku un nepieciešamības gadījumā varbūt pat jāpiesakās uz svētdienas skolas nodarbībām pieaugušajiem, jo kristības nav tikai svinīgs pasākums - tās ir jaunas dzīves sākums, kas ir saistīts ar nopietnu atbildību.

 

Formalitātes

Vienīgais nepieciešamais dokuments ir bērna dzimšanas apliecība. Tomēr, lai aizpildītu kristību reģistru, nepieciešama papildus informācija, piemēram, jāzina vecāku un krustvecāku reliģiskā piederība un citas lietas. Par domu kristīt mazuli ir jāinformē vietējā draudze, ļoti vēlams tur ierasties personīgi, taču, ja tas nav iespējams, var sazināties ar tālruņa vai elektroniskā pasta palīdzību.

 

Katoliskajā Baznīcā par sakramentu saņemšanu nekāda samaksa netiek prasīta. Ziedojums ir brīvprātīga līdzdalība draudzes izdevumu segšanā. Tā faktu un apjomu nosaka pats ziedotājs.

 

Ja bērns jau ir sasniedzis 7 - 8 gadu vecumu, viņam pirms kristībām būs jādodas t.s. svētdienas skolā, lai iepazītos ar kristīgās ticības pamatpatiesībām. Tas pats attiecas uz jauniešiem un pieaugušajiem.

Kristāmajam tiek dots kāda svētā aizbildņa vārds, kas var tikt pievienots jau esošajam vārdam. Ja vecāki bērnam jau ir devuši kristīgu vārdu, tad otra vārda pievienošana ir iespējama, bet nav obligāta.

 

Krustvecāki

Saskaņā ar Baznīcas kanoniem, būtu jāmeklē krustvecāki, “kuriem jābūt stiprai ticībai, kā arī spējīgiem un gataviem palīdzēt jaunkristītajam viņa kristīgās dzīves ceļā”. Krustvecāki uzņemas svarīgu pienākumu Baznīcā, tāpēc viņiem ir jābūt ar to vienotiem. Pārējos gadījumos viņi tiek reģistrēti kā kristības liecinieki. Piederība konkrētajai draudzei parasti netiek prasīta, taču jāņem vērā, ka tālu dzīvojošiem krustvecākiem var būt grūtības iesaistīties bērna kristīgajā audzināšanā.

 

Apģērbs un dāvanas

Kristāmajam ir jābūt ģērbtam baltās drēbēs (vismaz daļēji). Baltajam kristības apģērbam ir dziļi simboliska nozīme. Vecākiem, krustvecākiem un viesiem būtu ieteicams apģērbs, kas atbilst pasākuma nozīmīgumam.

 

Kopš kristības sakramenta saņemšanas persona var nēsāt krustiņu, kas ir kristiešu simbols. No Baznīcas viedokļa krustiņš ir ļoti piemērota dāvana, ko var pasniegt pēc kristībām. Pirms dāvināšanas vēlams palūgt garīdzniekam to iesvētīt. Jāizvairās no tādām dāvanām, kas ir pretrunā ar kristīgo ticību, piemēram, horoskopa zīmēm u.tml.

 

Filmēt un fotografēt kristībās ir atļauts, tomēr vēlams to darīt neuzkrītoši, lai netraucētu to norisi.